Bieži dzirdu jautājumu – vai nu jokojot, vai pavisam nopietni: "Ivar, kāpēc tie mazie suņi ir tik debīli?" Vai tiešām mazāks augums nozīmē mazākas smadzenes un zemāku intelektu?
Atbilde ir skaidra – nē. Problēma nav suņa galvā. Tā ir mūsu, saimnieku, galvās.
Vēsture stāsta citu stāstu
Paskatīsimies vēsturē. Gadsimtiem ilgi cilvēki radīja dažādas suņu šķirnes ļoti konkrētiem darbiem – medībām, ganāmpulku sargāšanai, īpašuma apsardzībai. Neviens nekad nesēdēja un nedomāja: "Uztaisīsim kaut ko mazu un bezjēdzīgu."
Ņemsim, piemēram, takšus vai terjerus. Šie suņi tika radīti, lai ielīstu šaurās alās, cīnītos ar zvēriem un nebaidītos no nekā. Terjeriem pat ir tās spēcīgās astes, lai mednieks vajadzības gadījumā varētu suni izvilkt no alas ārā! Tie ir gudri, drosmīgi un funkcionāli dzīvnieki.
Vai zini, ka šeltiji – maza auguma ganu suņi – regulāri ieņem augstākās vietas suņu intelekta testos?
Tātad nav neviena loģiska iemesla, kāpēc mazam sunim būtu jābūt muļķīgākam par lielu.
Tad kāpēc daudzi mazi suņi uzvedas "neadekvāti"?
Ja godīgi paskatāmies apkārt, mazajiem suņiem tiešām biežāk ir problēmas – viņi ir agresīvāki, bailīgāki vai neaudzināti. Bet iemesls ir ļoti vienkāršs: saimnieku attieksme.
"Rotveilera tests"
Kad cilvēks paņem mājās labradoru vai rotveileru, viņam ir kristālskaidrs – ja es šo suni neaudzināšu, man būs lielas problēmas. Ar mazu suni? "Ak, viņš taču ir maziņš, ko viņš tādu izdarīs?"
Paliktņa sindroms
Vai Tu vari iedomāties, ka kāds apzināti mācītu labradoru kārtot vajadzības uz paliktņa mājās? Grūti, vai ne? Bet ar mazajiem suņiem tas bieži tiek uzskatīts par normālu.
Rezultātā suns netiek izvests pastaigās, netiek socializēts un pārvēršas nervozā "dzīvokļa gūsteklī".
Skats no augšas – kritiskākā kļūda
Šī ir vislielākā problēma. Kad mazais suns ierauga kaut ko "bīstamu" – citu suni vai svešu cilvēku – saimnieks uzreiz paķer viņu rokās.
Ko suns no tā iemācās? Viņš sāk pasauli uztvert no augšas. Tur, Tavās rokās, viņš jūtas liels un varens. No turienes viņš var apriet visus!
Bet tiklīdz Tu viņu noliec zemē, viņš ierauga reālos izmērus. Un tad bailes pārņem varu. Un bailes bieži pārvēršas agresijā.
Vienkāršs padoms: iedomājies, ka Tavs suns ir liels
Ja Tev ir mazs suns, pamēģini mainīt domāšanu. Iedomājies, ka Tev mājās dzīvo liels suns. Un attiecies pret viņu attiecīgi:
Ejiet pastaigās – Viņam vajag 2-3 garas pastaigas dienā. Lai izlaistu enerģiju, gūtu jaunus iespaidus un izpētītu pasauli.
Māci viņu – Viņam ir jāzina pamatkomandas un jāuzvedas pieklājīgi. Tāpat kā jebkuram citam sunim.
Neņem rokās – Vienīgais brīdis, kad sunim vieta ir rokās, ir mājās uz dīvāna, kad kopā skatāties filmu. Ārā sunim jāiet pašam, ar savām četrām ķepām. Tas ļauj viņam pašam izpētīt vidi, paostīt zāli, saprast, ar ko viņš var tikt galā un ar ko ne.
Pareizs ekipējums ir svarīgs
Tā kā es pats ražoju suņu ekipējumu, zinu, cik svarīgi ir, lai mazais suns nejustu nevajadzīgu smagumu. Tāpēc esmu izstrādājis 10mm Hexa pavadas ar īpaši vieglām karabīnēm. Tās neapgrūtina suni, bet dod Tev drošību, ka viņš nevelkas projām.
Un, protams – izmanto Y-veida iemauktus. Tie saudzē viņa trauslo kaklu un mugurkaulu.
Man ir prieks redzēt, ka suņu skolās parādās arvien vairāk mazo šķirņu īpašnieku. Cilvēki sāk saprast – mazs augums nav attaisnojums neaudzinātībai.
Tavs suns ir tikpat spējīgs mācīties un uzvesties labi kā jebkurš cits. Viņam tikai vajag, lai Tu viņam to atļautu.
Share:
Kas ir audzētavu klepus un ko par to jāzina jaunajiem suņu saimniekiem
Kādus kārumus var ņemt līdzi uz nodarbībām!